Choose EU ar 6000 gadus senu vēsturi, kuras laikā tapusi izcilākā Trāķijas vīnu kolekcija. Choose EU noslēpumainu dzērienu sarkanā krāsā, kas tika radīts, apvienojot dziļi iesakņojušās vīna darīšanas tradīcijas ar īpaši atlasītu augstākās kvalitātes dabīgo garšu un jaunākajām tehnoloģijām.
Trāķijas vīns, kura vēsture aizsākās ļoti senos laikos, valdzina ar bagātīgu garšu, pārsteidzošu krāsu un neaizmirstamu aromātu. Senie trāķieši atveda no Tuvajiem Austrumiem vīnogulājus un kultivēja Trāķijas zemienē, kurā, pateicoties labvēlīgajam klimatam, tika radīta unikāla un mūsdienās šim reģionam ekskluzīva vīnogu šķirne „Mavrudu”. Vīna darīšanas laikā tika pielūgts trāķiešu vīnkopības dievs Dionīss, kuru no pašiem pirmsākumiem uzskatīja par svētu. Biezas konsistences dzērienam tumši sarkanā krāsā tika piedēvētas maģiskas īpašības, kas dziedina ķermeni un dvēseli, apbur un pacilā garu. Svētā vīna dzeršanas rituāls tika veikts speciāli izgatavotā „amforā”, uz kuras attēlots visuvarenais Dionīss zeltītā krāsā. Trāķijas zemienē joprojām ir atrodamas liecības par seno un notikumiem bagāto vīna darīšanas vēsturi.
Trāķieši ir noslēpumainības plīvurā tīta etnokulturāla kopiena. Pirms 6000 gadiem tie apmetās Balkānu pussalā — tagadējā Bulgārijas teritorijā, kā arī Grieķijas, Serbijas, Ziemeļmaķedonijas un Eiropas daļas Turcijas teritorijas daļās. Viņiem nebija savas rakstības, kas, iespējams, ir izskaidrojams ar to, ka savas ticības dēļ tiem nebija nepieciešams atstāt paliekošas pēdas, jo dzīve uz zemes tiem nozīmēja tikai īsu pārejas posmu uz mūžīgo pēcnāves dzīvi.
No vairākām liecībām, kuras rakstītā veidā atstājuši viņu laikabiedri no kaimiņzemēm, esam apkopojuši zināšanas par to bagātajām kultūras tradīcijām un mūsu nenovērtējamo mantojumu – iespaidīgajām trāķiešu svētnīcām un kapenēm, unikālajām bagātībām, orfisko doktrīnu un, visbeidzot, vīna tradīcijām, ko tie pirms 6000 gadiem atnesa no austrumiem un kultivēja tieši šeit – Balkānu auglīgajā augsnē.
Senajos laikos svētais dzēriens kļuva par „kultūras” mērauklu, jo tā tehnoloģiskā sagatavošana bija saistīta ar savvaļas augu „kultivēšanas” procesu. Interesanti ir tas, ka trāķiešu valodā vārds, ar ko tika apzīmēts vīns, ir „zeyla”, kas ir ļoti tuvs vārdam „zelen” — bulgāru un slāvu vārdam, kas apzīmē zaļo krāsu. Trāķiešiem vīns nozīmēja visu zaļo – jaunību, sulīgumu, pieradinātu savvaļu, kas rada dzīvību.
Kopš seniem laikiem vīnu saistīja ar cilvēka asinīm – simbolu, ko gadsimtiem vēlāk pārņēma kristīgajā reliģijā.
Vīnā ir svētas zināšanas, kas tiek nodotas tālāk – tas simbolizē dzīves ciklu un vienmēr tika izmantots ikvienā rituālā, kas saistīts gan ar labo, gan slikto – tāpat kā tas ir trāķiešu zemēs mūsdienu Bulgārijā.
Trāķieši radīja un pielūdza Dionīsu – dabas un auglības, vīnogu un vīna, jautrības un teātra, neprāta rituālu un reliģiskās ekstāzes dievu. Orfiskajā filozofijā Dionīss tika radīts kā Lielās dievietes dēls, kas viņu upurēja, lai vēlreiz dotu dzīvību. Vīns kļuva par cilvēka dvēseles atdzimšanas un nemirstības simbolu, kam bez ierunām ticēja senie trāķieši.
Līdz ar to dzīve, vīns un māksla kļuva par nedalāmu veselumu, kas pārveidoja it visu, ko radīja un mums atstāja trāķieši.
