Par ko liecina vīna krāsa

Trāķijas zemienes reģiona vietējiem vīniem, kas atzīts par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes (AĢIN) reģionu, var būt dažādas krāsas. Vīnogu šķirne ir galvenais parametrs, kas nosaka vīna krāsu. Piemēram, „Pinot Noir” šķirnes vīns ir izgatavots no melnajām vīnogām, kuru miziņa piešķir dzērienam krāsu. Parasti no šīm sarkanajām vīnogām ražo sarkanvīnu, taču krāsu intensitāte joprojām var atšķirties. Dzēriena krāsu ietekmē arī klimatiskie apstākļi – ja vīns tiek izturēts vēsā vidē, tad krāsa būs gaišāka. Tomēr jāatzīmē, ka šis noteikums nav absolūts, jo klimatiskos apstākļus var ietekmēt arī citi elementi, proti, orientācija uz sauli un augstums virs jūras līmeņa. Arī šie parametri var ietekmēt vīna krāsas intensitāti. Un vinifikācija ir viens no parametriem, kas piešķir vīnam krāsu. Vīns ar intensīvu sarkanu krāsu, visticamāk, ir izturējis spēcīgāku ekstrakcijas procesu.

Baltvīniem un gaišākas krāsas vīnu kategorijai, piemēram, šampaniešiem vai dzirkstošajiem vīniem, krāsa var būt no zaļgani dzeltenas līdz rūsganai. Baltvīns var būt salmdzeltenā, zaļgani zeltainā, gaiši zeltainā, dzeltenīga zelta, vecināta zelta, gaiša dzintara vai tumša dzintara krāsā. Baltvīnu klāstā ietilpst sausie baltvīni un saldie vīni, kam parasti ir vairāk vai mazāk blāva krāsa. Saldajiem vīniem var būt zeltaini dzeltena līdz dzintara krāsa.